|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lakija domā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
/Kā atsauce uz dzejoli "Šeit lejā rakstītas rindas" paustajām atziņām. Iecerēts kā dzejoļu cikls./
Viņš ir pārpasaulīgs,
Un manī zvaigžņu lāses rasina...
Kā kaķis smaidot pieglauž asti plecam,
Un tālāk savu iedomu miglā klejo...
Viņš zina jau visu pirms sākuma,
Katru sīkāko kapilāru manī...
Es jūtu savādas trīsas pat neredzot,
Sasalstot zvaigžņu ledū...
Tur lejā, kur elpot neļauj...
Tur lejā, kur jau zīdainim piekaļ masku,
Ikvienam, naktīm un dienām...
Ai, cik sāpīgi pirmreizība mirst man klēpī...
Bet kosmiskais lifts vēl nenāk...
Nekas vairs nebūs kā senāk -
Mīlestība un skūpsti, ugunskurs bērnības pļavās...
Zāle, pie krūtīm kas lieglaimē kļāvās...
Mana planēta ir pamesta
Par kājslauķi zābaku zolēm.
Un viņa pasakas beidzas pirms sākušās...
Smeldz katrs sīkākais kapilārs manī...
Viņam ir Rīga, un Rīga ir viņā -
Ne skatienā tīrā pret debesīm
Ne asfalta pelēkumā...
Viņš ir baiļu un brīvības ielenkumā.
Bet tomēr pārpasaulīgs...
Kārtējā skatuvē, kārtējā lomā.
Viņš zina -
Lakija par viņu domā. (22.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|