|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apsūdzība | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pavasarī logu vaļā vēršu,
Viss būs kā senāk, tomēr savādāk -
Es ieelpošu spirgto dabas mirkli,
Kur saplūduši - Laiks un Latvija.
Un tad es apjautīšu dziļi sevī
To sāpi cauri ziemas spelgumam,
Un dvēselē man zagsies nemanāmi -
Kas līdzīgs kaunam nesaprotamam...
Un jautājums, līdz šim vēl neuzdotais
Kā īlens durs: – Kur mana vaina te?
Varbūt par mazdūšību mani apsūdz
Šis klusums, paslēpies aiz palodzes...
(09.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1163
Kopā:7204471
|
| |
| |
|
Autori
