|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apsūdzība | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pavasarī logu vaļā vēršu,
Viss būs kā senāk, tomēr savādāk -
Es ieelpošu spirgto dabas mirkli,
Kur saplūduši - Laiks un Latvija.
Un tad es apjautīšu dziļi sevī
To sāpi cauri ziemas spelgumam,
Un dvēselē man zagsies nemanāmi -
Kas līdzīgs kaunam nesaprotamam...
Un jautājums, līdz šim vēl neuzdotais
Kā īlens durs: – Kur mana vaina te?
Varbūt par mazdūšību mani apsūdz
Šis klusums, paslēpies aiz palodzes...
(09.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1021
Kopā:6630564
|
| |
| |
|
Autori
