|
|
|
|
|
|
|
| | Atkal tukšumā | Autors - ChristianaEva
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāc ārā, paslēpes ar mēnesi spēlēsim-
Savas īstās lomas neatmetot tēlosim.
Atkal tukšumā man vērties
Par labu vientulībai, slēpties.
Nāc ārā, paslēpes ar mēnesi spēlēsim-
Savas īstās lomas neatmetot tēlosim.
Ir taču jācīnās par savu vietu
Neaizmirsto to neseno pārmetumu lietu-
Atverot savu lietussargu
Un pakausī jūtot to zibeni bargo.
Nekas šai dzīvē nav īsti taisnīgs
Un ir cīņas,par to,lai būtu laimīgs
Neviens mums rītu neatņems
Vien atpakaļ sāpes var tas saņemt.
Ir jāsāk elpot plaušās savu dzīvi-
Jo visi ir sākuši kustēties tik stīvi.
Un tu turi rokās svešu roku-
Paša velna un liktens dotu,
Jo vairs jau īstu no mākslas neatšķirt
Un nevar jau zem zemes līst un mākslīgi mirt
Dzīve mums dot, nejau pelnīti
Ir jāmācās uzņemt,
Zem pakaļas sev aukstie granīti. (20.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1967
Kopā:6422740
|
|
|
|