|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Priežu sils | Autors - Zane Loce
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tev dāvāšu mazu prieku, man nevajag pretī neko,
Tu tikai stāvi tur, silā, pie priedēm, kur dzeguzes dziesmā vējš iešūpo
Jau otro vasaru, kā bez prāta, es pretī laimē, tev, pasniedzos,
Tur, tajā, miglainā priežu silā pār tavu vaigu es noliecos
Es skatienu savu, tev, sasaldēju, lai priekos un bēdās tik liktenis šķir,
Joprojām par tevi es pastāvēju, joprojām tas man tāds, ka brīnums ir
Es tev dāvāšu daļu sevis, tāpat vien, par tevi, par mums,
Lai tajā dienā, kad būsi pie priedēm, pat dzeguze klusībā viegli skumst
Un tajā brīdī, kad sastapsi mani, apsoli priedēm, ka tā tam būs būt,
Ka šī nav tā reize, kad aizverot acis, mana sirds tikai mulsumu jūt
Es tev dāvāšu mazu prieku, pavisam mazu, lai saskatīt var,
Tādu, lai skatoties dvēselē savā, tu zini- tas arī mani skar
Un tad, kad pār priežu maigajiem zariem, pēdējā dzeguzes dziesma jau skan
Es gribu, lai zini, cik maz vajag laimei, cik ļoti, ļoti tu nozīmē man.
22.03.2010
(22.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
