|
|
|
|
|
|
|
| | Atzīšanās | Autors - Māris Priede
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik vien kā smaidu no Tevis gaidu
Pat necerot uz vārdu maigu,
Tik gan maz vajag lai labāk būtu,
Šī diena neaizmirstama kļūtu.
Starp zvaigznēm neieraudzīt Tevi,
Jo te pat pa zemi vien eji.
Te pat blakām, bet tik tāla,
Kā izdziestoša zvaigzne blāva.
Rīt uz ielas kaut kur sēžot,
Pārtikai tā naudu pelnot.
Vientuļi pie sevis cerot,
Ka kļūsi mana pašam neaptverot.
Parīt atkal aizejot vienam,
Smaidu dabūjušam šai dienai
Gribas vairāk, bet nezinu vai vērts
Tavas jūtas ir kas nezināms, svēts. (25.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|