|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņu diegs. | Autors - Mārīte Bērziņa - Rozīte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tik vāri, bailīgi
paveru zudības plīvuru,
domāju - vai tu tur mīti,
šo domu sirdī vēl turu?
Nebaidies atnākt šurp atkal,
kaut svešas nu mūsu pļavas,
kaut atmiņu rakstītām vēstulēm,
nu jau dilušas malas...
Zinu, ka viss jau sen citāds,
kā toreiz, kad acīs mirdzēja prieks,
tomēr mūsu sapņos sveši nenāks,
kamēr abus vienos atmiņu diegs. (25.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|