|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai dzīve ir skarba? | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pavedienu tinošais,
tinumu vijošais -
ceļš,kas trenkā kā klaidoni suni.
Asas kā dadži, durstīgas bēdas,
šķembas, kas kaisītas ceļā.
Asaro acis, vējš sitas man vaigā.
rūc, brēc, kliedz balsis man galvā.
Auksta roka uz mana pleca,
bailes dvesošs pieskāriens.
Spīd gaisma tur tālumā,
tā saule spīd blāvumā,
spožu domu devēja.
Ceļš atduras sienā, ķieģeļu sienā...
(26.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
