|
|
|
|
|
|
|
| | Pilsētā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rītausmā nemeklē mani
pelēkās pilsētas ielās,
kur, izdziestot laternām,
pamostas rīts,
un spīts paslēpjas koku zaros.
Dienvidū nemeklē mani
ar bruģi apklātā ceļā,
kur skanīgos sirdspukstos
dzīvesprieks mīt,
un līt nepārstāj lietus lāses.
Saulrietā nemeklē mani
vakara tumšajā miglā,
kad baloži aizlido
debesis segt
un degt mākoņos spožas zvaigznes.
Meklē mani aiz luksofora
dzeltenā pieneņu pļavā,
kas, sārtajai gaismai iedegoties,
izplauka trotuārā. (20.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|