|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sadegt! | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Asniņam pietiek drosmes un dzīvības spēka
Izplestiem spārniem ielauzties pasaulē.
Tāpēc nesauc, lūdzu, ja vari, šo brīdi par grēku -
Es neesmu ledus, kas sirdsčukstus nosaldē.
Tos satrauktos, kuri uz zemes un manējās krūtīs,
Un arī tos klusos, kas ezera dzelmē mīt,
Kas radušies janvāra salā uz sarmotām rūtīm
Un tagad kā kļavlapa tavā pagalmā krīt.
Es neesmu burve, es tiešām vēl tikai mācos,
Un meklēju kādu, kas palīdzētu man burt.
Tad aizvestu sirdsupi vietā, kur mutuļo krāces,
Un pacenstos iemācīt tevi tur uguni kurt.
Vēl straume ir rāma. Es pasmeļu ūdeni saujās
Un dzeru kā bērzsulas, koks kamēr nesaka - Viss!
Man gaismas tik daudz, vien baidos no elpas straujās,
Jo liekas - par tuvu deg satrauktās debesis.
Ja asniņam spēka diezgan un saulei - smaidu,
Tad man - mani spārni, pret vēju lai lidot var.
Un, vai nav vienalga, cik augstu, bet zini - es gaidu,
Kad sirds mani pacels līdz saulei, kaut - sadegt man!
(22.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
