|
|
|
|
|
|
|
| | Jūtu formula | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz virves nostieptas
pat bailes līdzsvarojas,
un domas neliecas kā smilgas asā vējā,
bet nedrīkst apstāties
vai saspringt elpu smeļot,
jo ejot dvēsele kļūst svešāda un kaila.
Tā nevar piederēt
tām virsotnēm, kas griežas
ap centru pasaulei
starp pārmetumu asīm,
kad Tavā balsī
iegravēts tiks lēmums
uz mirkli piedot,
aizmirsties
un lidot.
Tad lāsot sāks tās sasalušās važas,
kas jūtas slēgušas aiz saprātības sienām,
un naktī bēgušas,
starp zvaigžņu ceļu kartēm,
lai nemaldītos
bezspēcīgos rītos.
Vien atklājies-
un dienas uzšķils liesmas
aiz paisuma,
starp neprātības viļņiem,
un noklāsies ar karstām zibens šautrām
trīs vārdi neteiktie,
kas Tavā sirdī salst... (27.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1061
Kopā:6146217
|
|
|
|