|
|
|
|
|
|
|
| | Pēram Gintam | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es neesmu Solveiga.
Vismaz, man pašai tā liekas.
Un tu neesi Pērs Gints.
Tad - kāpēc mums bija jāsatiekas?
Jau kuro mūžu gaidīšanas režīmā esot,
Gribas reiz nospiest bremzes.Vai - palaist vaļā.
Ja sirdij vēl varētu pavēlēt nekliegt...
Bet viņa, dīvainā, ar katru dienu - skaļāk,
Bet varbūt tu esi Pērs?
Es nezinu, vai to gribu...
Es neesmu Solveiga,
Vēlos vienkārši - mīlestību.
Katra diena kā purva akacī grimstošs sauss koks
Aiznes kaut ko no manām cerībām projām.
Var jau apiet purvu. Var cerēt pacelties spārnos,
Bet arī lidojot, tici, ir iespējams aiziet bojā.
Bet varbūt tu esi Meistars?
Un es - tava Margarita?
Tā skan varbūt labāk,
Jo luga ir cita.
Tik' gaidīšanas režīms tas pats, sen pierastais.
Ai, Pēr, kaut tu sadzirdētu Solveigas sirdi!
Jau kuro gadsimtu gaidīšanas režīmā esot,
Tik daudz ko tu neredzi, nejūti, galveno - nesadzirdi...
Es neesmu Solveiga,
Kaut gaidīt vēl spēju.
Vai tu, mans Pēr Gint,
Proti dzīvot pret vēju? (27.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2232
Kopā:6060062
|
|
|
|