|
|
|
|
|
|
|
| | mimm... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz caur arku
sirds neprātā cirta malku,
iekšbalss tavu skatu
iepriekš nojautās cēla,
bet man vēla domas vējš
un bij dienām pa maz stundu,
tev galvā sekundes sitās un likās
uztraukuma bende cilpu meta,
visļaunākā murgā
izdzīvot jau veda.
Piedod,lūdzu,piedod
par nemieru tavu,
kad dzīvojos
ar apjukumu savu,
to tik tagad pa īstam
sajust un nojaust varu.
Aizskrien gadi
neprāts viens,
tad vietā jau cits,
bet vienmēr tu līdzās
kā enģels mīļš,
rūpēs aizmirstot sevi,
kad sirds tava
apstarotu dāsnumu dala
un it ne kāda
grūtum’mala nav kā ala
tā mīlestība-
visu pārvarama!
Dzīvē vieglums nevij puķu taku
vien saku- Mīlu tevi, mimm!
Un zinu- mīļums mūsos
ikreiz uz pusi
atveldzēs grūsni,
atdzerot dienu
krenķpilno rumu. (09.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1524
Kopā:6153180
|
|
|
|