|
|
|
|
|
|
|
| | No sirds uz sirdi | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No sirds uz sirdi ceļi plūst un vijas,
Un gaišās domās prieka mirkļi aust,
Zūd ēnas pelēkās aiz pavasara spārniem,
Kur baltas ievas varavīksnē plaukst.
Kad dzeja nobur, citā zemē mosties,
Kur vecais vītols zarus zemē liec,
Kur saule spīd un sapņos zilgo gaisma,
Un veras rītos magnolijas zieds.
Ir mazliet salnu, mazliet lietus lāšu,
Un tumšais mākonis pie loga miegu snauž,
Līdz spožas dzirksteles uz zemes dāsni kaisa
Un zvaigžņu mirkļus baltās sirdīs auž.
Jo dzejai pieder brīnumaina vara-
Tā īstu laimi katram dāvāt māk,
Un tādēļ lūgšu atkal citu dienu
No sirds uz sirdi ceļu izstaigāt! (10.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|