|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No sirds uz sirdi | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No sirds uz sirdi ceļi plūst un vijas,
Un gaišās domās prieka mirkļi aust,
Zūd ēnas pelēkās aiz pavasara spārniem,
Kur baltas ievas varavīksnē plaukst.
Kad dzeja nobur, citā zemē mosties,
Kur vecais vītols zarus zemē liec,
Kur saule spīd un sapņos zilgo gaisma,
Un veras rītos magnolijas zieds.
Ir mazliet salnu, mazliet lietus lāšu,
Un tumšais mākonis pie loga miegu snauž,
Līdz spožas dzirksteles uz zemes dāsni kaisa
Un zvaigžņu mirkļus baltās sirdīs auž.
Jo dzejai pieder brīnumaina vara-
Tā īstu laimi katram dāvāt māk,
Un tādēļ lūgšu atkal citu dienu
No sirds uz sirdi ceļu izstaigāt!
(10.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2118
Kopā:6548640
|
| |
| |
|
Autori
