|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Opaps. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gadi nemanot aizskrien.
Jau sirmums matos un apaudzis vaigs.
Nemaz negribas ticēt,
Ka sen jau aiz muguras bērnības laiks.
Sen jau gaisuši sapņi
Par kosmosu, tankiem un burvestību,
Un no bērnības draugiem
Vairs reto uz ielas vēl atpazīstu.
Nav vairs namiņa kokā,
Kā patvērums kādreiz, kas kalpoja man.
Tagad piemājas dārzā
Jau paša mazbērnu gaviles skan.
Bet gadiem nozīmes nebūs,
Ja bērnība sirdī man atmosties spēs.
Uz laiku vienādi kļūsim,
Gan mazbērni mani, gan opītis es.
(12.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3706
Kopā:7374065
|
| |
| |
|
Autori
