|
|
|
|
|
|
|
| | Opaps. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Gadi nemanot aizskrien.
Jau sirmums matos un apaudzis vaigs.
Nemaz negribas ticēt,
Ka sen jau aiz muguras bērnības laiks.
Sen jau gaisuši sapņi
Par kosmosu, tankiem un burvestību,
Un no bērnības draugiem
Vairs reto uz ielas vēl atpazīstu.
Nav vairs namiņa kokā,
Kā patvērums kādreiz, kas kalpoja man.
Tagad piemājas dārzā
Jau paša mazbērnu gaviles skan.
Bet gadiem nozīmes nebūs,
Ja bērnība sirdī man atmosties spēs.
Uz laiku vienādi kļūsim,
Gan mazbērni mani, gan opītis es. (12.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1957
Kopā:6422730
|
|
|
|