|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Opaps. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Gadi nemanot aizskrien.
Jau sirmums matos un apaudzis vaigs.
Nemaz negribas ticēt,
Ka sen jau aiz muguras bērnības laiks.
Sen jau gaisuši sapņi
Par kosmosu, tankiem un burvestību,
Un no bērnības draugiem
Vairs reto uz ielas vēl atpazīstu.
Nav vairs namiņa kokā,
Kā patvērums kādreiz, kas kalpoja man.
Tagad piemājas dārzā
Jau paša mazbērnu gaviles skan.
Bet gadiem nozīmes nebūs,
Ja bērnība sirdī man atmosties spēs.
Uz laiku vienādi kļūsim,
Gan mazbērni mani, gan opītis es.
(12.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
