|
|
|
|
|
|
|
| | Par kādu rozi | | Ievietojis: Amazone | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad sirds sašķīst ziepju burbuļos,
man paliek vien pusnakts melna.
Un velti tad lūkoties zvaigznēs -
tur nebūs ne dieva, ne velna.
Jo dievs un velns vienā personā
es mēģinu būt sev pati.
Vien šonakt man pazudis mēness
un zvaigznes, un Greizie rati.
Un tāpēc tik ļoti gribas,
lai tu man tos sameklētu.
Un vēl - lai tu Mazajam Princim
to rozi reiz izravētu...
Ja kāds kādu pieradinājis,
vai prot viņš būt atbildīgs?
Jo vienmēr jau liekas - sirds mirdzums
ir jēdziens tik bezgalīgs.
Kad planēta sīkos kristālos,
ir roze jau kļuvusi melna.
Es lūkojos zvaigznēs, kaut zinu -
tur nebūs ne dieva, ne velna... (20.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1143
Kopā:6132020
|
|
|
|