|
|
|
|
|
|
|
| | Pie slitas | | Ievietojis: pidulis | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs reizēm jūtamies piesieti
Kā zirgi pie apgrauztas slitas,
Un domas kā putni
Pret sprosta režģiem
Aizlauztiem spārniem sitas,
Un liekas, ka likten’s nežēlo
Ne pašu, ne bērnus, ne sievu.
Bet varbūt, pa grēkiem kuldamies,
Mēs vienkārši aizmirstam Dievu. (28.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|