|
|
|
|
|
|
|
| | Naktstauriņa nektārs. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es domās redzu tikai vienu viņu,
To meiteni, ko savācu no ielas.
Šo mazliet noreibušo naktstauriņu,
Ar kuru pavadīju nakti vienu.
Kā viņas reibums manās lūpās dzisa,
Kā slāpu viņas apskāvienos kvēlos.
Tā vēlējās man piederēt it visa,
Līdz nesapratu vairs, ko īsti vēlos.
Šo kaisli pirku es par cenu dārgu.
Rīts ausa nemanot pār zvaigžņu taku
Un viņa, neteikusi savu vārdu,
Prom devās, atstājot man tukšu maku.
Un tomēr neatdotu es ne vienam
Šo kaisles mirkli velnišķo, ar viņu,
Ar meiteni, ko savācu no ielas,
Ar saldi noreibušo naktstauriņu. (01.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1045
Kopā:6130522
|
|
|
|