|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Naktstauriņa nektārs. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es domās redzu tikai vienu viņu,
To meiteni, ko savācu no ielas.
Šo mazliet noreibušo naktstauriņu,
Ar kuru pavadīju nakti vienu.
Kā viņas reibums manās lūpās dzisa,
Kā slāpu viņas apskāvienos kvēlos.
Tā vēlējās man piederēt it visa,
Līdz nesapratu vairs, ko īsti vēlos.
Šo kaisli pirku es par cenu dārgu.
Rīts ausa nemanot pār zvaigžņu taku
Un viņa, neteikusi savu vārdu,
Prom devās, atstājot man tukšu maku.
Un tomēr neatdotu es ne vienam
Šo kaisles mirkli velnišķo, ar viņu,
Ar meiteni, ko savācu no ielas,
Ar saldi noreibušo naktstauriņu.
(01.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
