|
|
|
|
|
|
|
| | Šonakt pie manējā... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (13) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šonakt pie manējā loga neklauvēs, zinu, neviens.
Taku pār aruma kumbri atmiņu skudriņas skrien.
Vieta šī nodzēsta kartēs, satelīts nobeidzies pūst.
Nebraukšu pirmdien uz Rīgu – sirds lauku gaisā lai lūst...
Ezerā plunčājas nāras – tā tas ir bijis jau sen,
Mošanās termiņš mans beidzies, mute bez valodas sten.
Skaistāka viņa par visām - zvīņas no redzokļiem krīt.
Vai tikai iedomu dzīlēs radības tādas vēl mīt?
Mirklis dzen mirkli un pagaist - bērnudārzs, videne, kaps...
Atmirdzi, izsmaržo, skūpsti! Būšu es mierīgs un labs.
Bērni dzers rītrasu Tavu, ziedlapu šūpolēs spirgs.
Nabagi smiesies kā plēsti, bagātie asarās mirks...
Plandoša striķos žūs veļa, vēji pār Daugavu ies-
Kaut vai ar nodurtu galvu vēlos jums pateikt „Paldies.”
Savādi paliek un baigi, katram par sevi kad kliegt.
Dzīvot – tas nozīmē mīlēt. Mīlēt – to nevar mums liegt. (04.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1287
Kopā:6143635
|
|
|
|