|
|
|
|
|
|
|
| | Ķēniņš | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iet Ķēniņš no sprosta uz sprostu,
Par mājām ko cilvēki sauc.
Guļ zvani, smok sirdis un klusē
Kā durvis, bez skaņas kas klaudz.
Viņš gaismu mums nenorimst dāvāt –
Plīv putni un puķes vēl plaukst.
Bet kam gan? Tik tukšas klīst acis,
Un smieklus zog mironis auksts.
Ņirdz rotas un pieaug pie miesām,
Bērns zvana, dveš sirdis un kliedz.
Slīd saule pār arumiem maiga,
Raupjš mēness pār tuksnešiem iet.
Nav pasaule aizaudzis ezers -
Ar drosmi to izmainīt var,
Lai gabaliņš Ķēniņa gaismas
Ik troni ik valstī lai skar… (16.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1350
Kopā:6143698
|
|
|
|