|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par skaitīšanu | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izkūstot pilienos sīkos,
Mēs apjukuši no laimes,
Un aizmirsuši par vienu,
Ka nepieciešams ir - skaitīt.
Gan zvaigznes, sekundes, pirkstus,
Gan ziemas un savas lomas
Gan jāņuguņu dzirkstis
Gan apaukstēšanās kaites...
Un tā tas katru reizi,
Jo rokai tik pieci pirksti.
Ja abi saliksim kopā -
Būs divtik nepareizi....
Bet zemeslode tik sviežas,
Un taisa pagriezienus,
Kā cenzdamās mūs nomest,
Jo tāpēc jau viņa griežas...
Tu - Saule! Es - Pavasaris...
Ej projām... – Sirds skaļi lūdzas.
Un neskaitām atkal, un kūstam
Kā sajukuši... Ko darīt?
Ja kopā reiz salasītu
Tos dzīves laimīgos mirkļus,
Vai rastos kāds neizkusušais,
Kas viņus saskaitītu?
(06.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2119
Kopā:6548641
|
| |
| |
|
Autori
