|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad zaudēta vērtīga balss | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tava balss bija pērkona vētra,
Kas dārdēja, veldzējot dzirdi,
Tava balss bija aplausu vērta,
Jo dziesmā tu izliki sirdi.
Vai dzelzsgriezējs kādu vēl griezīs,
Vai Saldus saule vēl lēks,
Ja balss tava klusu nu cietīs,
Un nevis dārdoši rēks?
Bet liktenim ienāca prātā,
Tā pēkšņi apraut tev dzīvi,
Un nākotnes ieceres krātās
Ir zudušas gluži kā Līvi.
Vairs neatbalsosies sienās,
Tik tīkamā Groduma balss,
Bet dzirdēsim viņu, tais dienās,
Kad Pērkons debesīs kals. (16.06.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|