|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ķēniņš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iet Ķēniņš no sprosta uz sprostu,
Par mājām ko cilvēki sauc.
Guļ zvani, smok sirdis un klusē
Kā durvis, bez skaņas kas klaudz.
Viņš gaismu mums nenorimst dāvāt –
Plīv putni un puķes vēl plaukst.
Bet kam gan? Tik tukšas klīst acis,
Un smieklus zog mironis auksts.
Ņirdz rotas un pieaug pie miesām,
Bērns zvana, dveš sirdis un kliedz.
Slīd saule pār arumiem maiga,
Raupjš mēness pār tuksnešiem iet.
Nav pasaule aizaudzis ezers -
Ar drosmi to izmainīt var,
Lai gabaliņš Ķēniņa gaismas
Ik troni ik valstī lai skar…
(16.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
