|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ķēniņš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iet Ķēniņš no sprosta uz sprostu,
Par mājām ko cilvēki sauc.
Guļ zvani, smok sirdis un klusē
Kā durvis, bez skaņas kas klaudz.
Viņš gaismu mums nenorimst dāvāt –
Plīv putni un puķes vēl plaukst.
Bet kam gan? Tik tukšas klīst acis,
Un smieklus zog mironis auksts.
Ņirdz rotas un pieaug pie miesām,
Bērns zvana, dveš sirdis un kliedz.
Slīd saule pār arumiem maiga,
Raupjš mēness pār tuksnešiem iet.
Nav pasaule aizaudzis ezers -
Ar drosmi to izmainīt var,
Lai gabaliņš Ķēniņa gaismas
Ik troni ik valstī lai skar…
(16.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2941
Kopā:7001499
|
| |
| |
|
Autori
