|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ķēniņš | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Iet Ķēniņš no sprosta uz sprostu,
Par mājām ko cilvēki sauc.
Guļ zvani, smok sirdis un klusē
Kā durvis, bez skaņas kas klaudz.
Viņš gaismu mums nenorimst dāvāt –
Plīv putni un puķes vēl plaukst.
Bet kam gan? Tik tukšas klīst acis,
Un smieklus zog mironis auksts.
Ņirdz rotas un pieaug pie miesām,
Bērns zvana, dveš sirdis un kliedz.
Slīd saule pār arumiem maiga,
Raupjš mēness pār tuksnešiem iet.
Nav pasaule aizaudzis ezers -
Ar drosmi to izmainīt var,
Lai gabaliņš Ķēniņa gaismas
Ik troni ik valstī lai skar…
(16.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1713
Kopā:7560333
|
| |
| |
|
Autori
