|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Narcisa pašportrets. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz balta papīra, ar ogli,
Es aizkrāsoju visu lieko.
Tas izdodas tik brīnumviegli
Un sirdī rada tādu prieku,
Ka nenoslēpt to citu acīm.
Aiz svītrām ātrām seko lēnas.
Es švīkāju un atkal dzēšu.
Tā cenšos iezīmēt es ēnas,
Lai nepadarītu par svešu
To seju, gadiem apbrīnoto.
No melnā glāsta tapa vaibsti.
Tie paši, kurus katru dienu,
Ar lielu sajūsmu un kaismi,
Es skatu atspulgā ik vienā,
Kur vien es saskatīt ko spēju.
Šī daile jāpielūdz kā dimants.
To droši pateikt varu skaļāk,
Jo, ko tur slēpt, tas visiem zināms.
Par attēlu tik viens vēl daiļāks,
To saku, sitot sev pie krūtīm.
(17.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1564
Kopā:7657904
|
| |
| |
|
Autori
