|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Narcisa pašportrets. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz balta papīra, ar ogli,
Es aizkrāsoju visu lieko.
Tas izdodas tik brīnumviegli
Un sirdī rada tādu prieku,
Ka nenoslēpt to citu acīm.
Aiz svītrām ātrām seko lēnas.
Es švīkāju un atkal dzēšu.
Tā cenšos iezīmēt es ēnas,
Lai nepadarītu par svešu
To seju, gadiem apbrīnoto.
No melnā glāsta tapa vaibsti.
Tie paši, kurus katru dienu,
Ar lielu sajūsmu un kaismi,
Es skatu atspulgā ik vienā,
Kur vien es saskatīt ko spēju.
Šī daile jāpielūdz kā dimants.
To droši pateikt varu skaļāk,
Jo, ko tur slēpt, tas visiem zināms.
Par attēlu tik viens vēl daiļāks,
To saku, sitot sev pie krūtīm.
(17.06.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2497
Kopā:6414262
|
| |
| |
|
Autori
