|
|
 |
|
|
|
|
| | Draugam | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Melnā naktī, kad
Ošos šalc zaglīgas ēnas un
Derdzīgi rēgi soļo vienā taktī,
Raķetē no Zemes Tu dosies uz
Izplatījuma tālāko malu, kur
Sapņoji būt laimīgs bez gala.
Bezmiega stundās zem
Astoņu mēnešu spozmes
Laimes pilsētu veidosi Tu. Bez
Tankiem un lodēm tai
Vilksi robežas stingras. Tad
Izpletīsi teleskopa spodrās
Lēcas un skatīsies turp,
Kur Zemes cilvēku muļķībai
Slietie tempļi plaisā un drūp. (05.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1860
Kopā:6865683
|
|
|
|