|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Egoists. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens, kūleņodams emociju bangās
Un izpaužoties mirkļa spriedumos,
Viņš savādāk, ik reiz, uz visu raugās,
Līdz sapinas pats savos teikumos.
Par paraugu tik bieži sevi saucis,
Ka beigu beigās pats tam ticēt sāk.
Ar kompetenci savu visur spraucies...
Nu ko tur teikt, viņš neprot savādāk.
Sen noliedzis viņš draudzību un mīlu,
Vien sacensties un atriebties tam tīk.
Ap sevi redz tik konkurentus sīvus,
Ar kuriem cīnīties tam neapnīk.
Kad paies viņa dzīve vienās kaujās,
Uz ietās takas kauli balot sāks,
Un paša nāve atnāks iesist saujā,
Tik tad pār viņu apgaismība nāks.
Viņš atskārtīs, ka izniekojis velti
Šo dzīvi, kuru dāvājis tam Dies.
Neviena vairs, kam atstāt savu zeltu.
Neviena vairs, kas asariņu lies.
(07.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2460
Kopā:6414225
|
| |
| |
|
Autori
