|
|
 |
|
|
|
|
| | Beidzot ķēniņš | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Tālās Dienvidjūras malā,
Mežonīgo cilšu galā
Dzima jauna, krāšņa sala.
Puķēm, krūmiem, mežiem klāta,
Putniņš tur uz katra stāda,
Savu spalvu rotu rāda.
Braucām šurpu laivās daudzās,
Cirtām palmas garās, šmaugās,
Cēlam fortu šeit, pie kraujas.
Rudzus, auzas lejā sējām,
Dzirnavas augšā, pa vējam,
Vīna spiedes vidū slējām.
Skrēja vasaras kā bultas,
Fortā maz ar tūkstoš gultām,
Laiks ņemt citas malas siltas.
Meža masīvs ceļos krita,
Milzu galeras kad sitām,
Laiks tām traukt uz zemēm citām.
Zelta rūdas austrum malā
Visus ņēma saitēs savās,
Ļaudis kuģos projām devās.
Beidzot saucu: “Mana, mana!
Nu man sava mūža galā
Pieder! Pieder! ilgu sala!”
Siltās Dienvidjūras malā
Melnīgsnējo moru galā
Atdus ķēniņš savā salā. (09.07.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|