|
|
|
|
|
|
|
| | Saplūšana | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem,
Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu,
Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem,
Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu.
Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi,
Vēl ilgi varēs tevi apreibināt,
Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi,
Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu.
Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos,
Pie manām lūpām skaras lūpas tavas,
Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu,
Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas. (19.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2510
Kopā:6414275
|
|
|
|