|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saplūšana | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem,
Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu,
Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem,
Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu.
Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi,
Vēl ilgi varēs tevi apreibināt,
Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi,
Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu.
Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos,
Pie manām lūpām skaras lūpas tavas,
Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu,
Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas.
(19.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
