|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saplūšana | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir vakars manā priekšā nometies uz ceļiem,
Un sarkstot dāvā uguns sārtu rietu,
Pie manas sirds tam iet pa zvaigznēm klātiem ceļiem,
Jo mani nenoplūkt kā pļavas ziedu.
Pirms noplūc padomā, vai steigā plūkti ziedi,
Vēl ilgi varēs tevi apreibināt,
Vai pietiks mīlestības, kuru kaisli sniedzi,
Vai steigsi izgaist līdz ar rīta miglu.
Es jūtu kūstam sevi tavos maigos glāstos,
Pie manām lūpām skaras lūpas tavas,
Jo visu to,ko šajā mirklī sarkstot stāstu,
Tev neteikšu pēc skūpstā saplūšanas.
(19.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1174
Kopā:7561876
|
| |
| |
|
Autori
