|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Soļi tik trausli | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veltījums
Soļi tik trausli,
kā skatiens skatienā raidīts,
negaidīts pieskāriens...
Atkal Tu smaidi
tā, it kā gribētu būt
vienkārši laimīgs...
Un nav svarīgi
putekļi, gadsimtos krātie,
jo ne jau ar prātu
iemācās lidot,-
tikai vēloties,
cīnoties
pats ar sevi,
ar vēju,
ar bezizeju...
Un atceries-
vienmēr būs vieta,
kur mērnieki nemērīs telpu,
kur pulksteņi neskaitīs laiku,
kur nerimstošs miers
ieaijās prāta steigu
ar sapņainu prieku
un rāmi krītošām zvaigznēm,
kur atgriezties
pašam pie sevis,
bez bailēm,
ka mākoņi nesapratīs,
kāpēc saulstari
lietū ir ieķērušies
un čukst tik trausli un klusi,
lai tikai Tu sajustu...
Tava pasaule
vienmēr būs bezgalīga!
(27.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1017
Kopā:6713835
|
| |
| |
|
Autori
