|
|
|
|
|
|
|
| | Iemiegot | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šeit sen jau suņi cilvēkbalsīs smejas
Un taureņi zem dziļiem sniegiem snieg,
Un debesīs rok kurmji mākoņejas,
Bet man tik dīvaini ir jāiemieg...
Vēl brīdi līksmos stariņš manās krūtīs,
Vēl meldiņu par rītu skumji dīks:
"Es esmu visu sapņu ceļa jūtīs,
Es vienmēr būšu Tavs un bezgalīgs."
Virs tuksneša plaukst ūdensrožu vārti -
Tās baltas zied, kaut melns ir mūsu laiks.
Caur skumju lietavām, pār steigas sārtu
Kvēl Dieva skatiens mīlestībā maigs... (31.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2034
Kopā:6422807
|
|
|
|