|
|
|
|
|
|
|
| | Liktenis | | Ievietojis: Lana | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es tiešām īsti nezinu,
Kā liktenis spēj vadīt,
Aiz rokas cieši pieturot
Vai pasakot, ko darīt.
Vai mugurā tas dunku sit,
Un nolamājas rupji,
Ikreiz, kad slikti rīkojos -
Tik aplami un dumji.
Es nezinu, ko liktenis,
Man līdzi ejot, dara,
Es tikai jūtu savādi,
Nav manās rokās vara.
Ak, ceru tikai klusībā,
Ka liktenis būs prātīgs
Un piedos manas stulbības,
Pret mani būdams gādīgs. (31.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1269
Kopā:6133859
|
|
|
|