|
|
|
|
|
|
|
| | Cita vieta | | Ievietojis: Lana | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecai takai oļi citi,
Svešu pēdu izbradāta,
Pretī raugās celmi pliki,
Kur reiz birzs ir izstaigāta.
Solis tuvāk seniem mirkļiem,
Atceroties bērnu rikšus,
Kā te bridām cauri brikšņiem,
Vēl mazliet un klāt jau tikšu.
Līkums pēdējais vēl gaida,
Drīz jau redzēšu tās mājas,
Bet tad palēninās gaita,
Pēkšņi apstājas man kājas.
Nav vairs skati tie, ko zinu,
Cita pasaule to vietā,
Tik' pēc vecā bērza minu,
Ka reiz augu šajā vietā.
Apgriežos un steidzu projām,
Pirms vēl nepaliek man žēl,
Viss reiz skaistais gājis bojā,
Tikai atmiņās vēl plēn. (10.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|