|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Piesmietās jūtas | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā aizmirst par izciestām sāpēm,
Par vārdiem, kas sirdij liek stingt.
Par meliem, kas ticību slāpē
Un liekulībai ļauj dzimt.
Vai spēšu vēl uzlūkot tevi,
Kā senāk, kad vārdam bij' spēks,
Kad ticēju mīlai pret sevi
Un nokrāpt pat domās bij' grēks.
Es prasu, kā vārdā šīs sāpes
No kurām man dvēsele smeldz.
Ik reizi tās sirdi man skrāpē
No jauna, kad taisnoties steidz.
Tam priekam, ko liki uz svariem,
Kā atsvars mans asaru kauss.
Nu zudis ir svars taviem vārdiem,
Kuri mīlu reiz varēja paust.
Kā kuģim ar lūzušiem mastiem,
Pa turpmāko dzīvi mums irt
Un bailēs, ka piestājot krastā,
Šīs piesmietās jūtas var mirt.
(07.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
