|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nekroze | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl it nekas nav beidzies, jo sācies nav nekas.
Smird vakardienas trūdi un sirdī samazgas.
Kur manas dzidrās upes, pret kalnu plūstošās(?) -
Es esmu duļķains dīķis šai gaismā lūstošā...
Es esmu rudzu druva, kas krūmu audzēm tiek
Un krustceles, kur vienam uz mūžu jāpaliek.
Bez kompasiem kā drudzī man garām gudrie trauc,
Un brīnos es, jo dzirdu – tas manām ausīm ļauts...
Un baidos es, jo jūtu – ir atmiris pat prieks,
Kas, mīlestības spārnots, no sirds uz sirdi tiek.
Bet nav par ko vairs gausties, jo ne bez vainas es -
Man dāvinātās rozes guļ sapņu renstelēs.
(18.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
