|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manas krelles | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es krelles savēru no lietus lāsēm siltām.
Kaut kur uz austrumiem no Dzintarjūras krasta.
Kaut kur starp vakaru un rīta zvaigznēm spilgtām.
Un rotas mirdzēja ar spozmi neparastu.
No mēness dzīpariem bij' savērptas tām auklas,
Kas lāsēm starot ļāva varavīksnes krāsās.
Mans prieks un bēdas tajās kopā jaucas
Un mazliet sāpes, kuras gadu gadiem krātas.
Šīs krelles dāvāšu, kā gaismu es ik vienam,
Ar kuru satikties man turpmāk dzīvē nāksies.
Lai arī naktīs viņiem būtu gaišs, kā dienā,
Lai sirdīs negaiss norimst, vēl pat neiesācies.
(26.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
