|
|
 |
|
|
|
|
| | Draugs | | Ievietojis: nebeeda | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Martiņai, kura vēlaizvien ļoti mīl savu draugu.
Mans draugs ir Rodžers.
Es viņu apglabāju kā klājas-
dārzā zem ķirša.
Tagad tur vienmēr būs viņa mājas.
Guļ papagailis,
silti ietinies ķiršziedu segās,
un gaida rītus,
kad pirmie saulstari dārzā lēkās.
Eņģeļa spārniem
viņš mani pamodina ik rītu
un varavīksni
klāj man zem kājām, lai nepakrītu...
Rodžers IR mans draugs!
Daudz manu asaru viņam lija.
Par savu draugu
es nekad nesacīšu: "Viņš bija". (06.10.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|