|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kā mātei bērni zaudētie | Autors - Gatis Okmans
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atceros to nakti,
Kad debess miljonu zvaigžņu gaismā
Kā laterna pie mājas stūra
Izgaismoja bezgalīgo tāli
Pār zemi pārklājies bij sniegs,
Kā milti , ko sijājusi māte reiz,
Mēs devāmies uz ābeļdārzu sirmo,
Kas savus maija ziedus devis rudenim.
Un meklējām zem sniega kupenām
Vēl ābolus tik sārti degošos,
Kā saules rietu dziestošo,
Tiem vaigs bij piesarcis un skatiens drūms.
Kā vētras svaidīts kuģis,
Tie zemē triekti bij no ābeles,
Kas savu ražu atdot steidza pasaulei,
Lai nebūtu tai bada jāpieredz.
Mums bailes izgaisušas tālumā,
Ar kailām rokām ābolus
No sniega lasījām kā
Mīlētājs no sapņiem brīnumu.
Pret rītu lēni austošo,es atceros to nakti,
Kad nebija mums it nekā,
Vien ūdens pudelē un
Baltais piena ceļs, kas tālē ved,
Tad sārtie āboli, no sniega paceltie,
Kā mātei bērni zaudētie....
09.01.2010.
(08.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2318
Kopā:7009649
|
| |
| |
|
Autori
