|
|
|
|
|
|
|
| | Par draudzību | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Liekas draudzība senā, kas vieno,
Gadiem ritot vien stiprāka kļūst.
Paies vairākas vasaras, ziemas
Un reiz atkal mums tikšanās būs.
Tu, kā eņģelis pretī tad nāksi,
Man, kam asaras acīs jau mirdz,
Un bez aplinkiem runāties sāksi,
It par visu, kas tobrīd uz sirds.
Paiet laiks un mēs vecāki kļūstam.
Senās atmiņās kavējas prāts.
Bet aizvien sirdīs tuvi mēs būsim,
Būsim tuvi, kā zeme un stāds.
Un kad tikties mums nebūs vairs spēka,
Domās spēsim viens otru vēl just.
Jūtas vienmēr būs tālu no grēka,
Līdz pat brīdim, kad gaisma sāk zust.
Kad būšu viens es glāzi pacelšu par tevi.
Par tevi, kurai vienmēr uzticēties var.
Par tevi, kurai viegli izstāstīt par sevi
Un nedomāt par to, lai neaizskar.
Kad būšu viens es domās pabūšu ar tevi,
Lai manas domas kvēlus sveicienus tev nes.
Es neaizmirsīšu, cik daudz tu reiz man devi
Un atmiņas, šīs vējiem neaiznest. (14.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2441
Kopā:6414206
|
|
|
|