|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Starp akmeņiem | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā iespiests starp akmeņiem diviem,
Es jūtu, kā lēnītēm dziestu.
Vai tiešām, lai sajusties dzīviem,
Ir nepieciešams, lai mēs ciestu?
Tas akmens, kas virspusē, silda.
Man sāp, ka to nespēju apņemt.
Ka nespēju remdināt ilgas
Un azotē līdzi to paņemt.
Bet akmens, kas apakšā, saldē.
Un atkal jau piezogas sāpe.
Reiz siltais, nu izrādās maldi.
Stingst ledū, reiz degošā lāpa.
Tas augšā, vien saulītē sildīts,
Spēj dāvāt man sirsnīgus mirkļus.
Bet otrs, ko cenšos es sildīt,
Ir pārklājies sarmas un nekūst.
Jo vairāk tas augšējais silda,
Jo stiprāk, kas apakšā, saldē.
Šķiet abi ar spēku tie pilda,
Un nevēlos viņus es zaudēt...
Es vēlos būt dzīvs, bet es dziestu.
Dziest jūtas, kas manī reiz dega.
Es baidos, reiz pārvērsties sviestā,
Kas ietīts būs akmeņu segā.
(22.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5373
Kopā:7370306
|
| |
| |
|
Autori
