|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | atraitņa lūgums | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau atkal raud koki,
Asarām krāsainām,
Jau atkal pa logu
Retāk arvien
Redzu dzelteno pogu.
Un biežāk arvien
Es sasildu rokas,
Pie tējas krūzes,
Un biežāk arvien,
Es atgriežos pie vasarām
Kopējām.
Tev patika blūzes,
Man viņas burzīt,
Man patika klusēt,
Tev manī klausīt.
Vai zini,
Es laimīgs,
Un būšu arvien,
Un zini, tas tāpēc,
Ka manī arvien ,
Tās pašas jūtas,
Ko liktenim neapslāpēt,
Lai kā ar tas censtos
Starp Tevi un mani,
Tās mākoņiem slāpēt.
Un atkal es jūtu,
Kā Tu man smaidi,
Un atkal es jūtu,
Tu mani gaidi.
Un pienāks reiz mirklis,
Kad lūgšu es Viņam,
Lai aizved pie Tevis,
Kaut Viņš gan pats zina,
Kā pietrūkst man Tevis.
(29.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2460
Kopā:6414225
|
| |
| |
|
Autori
