|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudā mačalka un krāns | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Virs vannas stāv noskumis krāns.
Tas spožs un stingrs pāri tai raugās,
Stūra plauktā, rāmi sēdošos draugos,
Kā senlaikos Nimfās kāds Pāns.
Tur ziepes, kas trauciņā dus.
Un, putu cepurē ietērpies, šampūns.
Pats plaukts jau arī grezns, kā balkons,
Tos turēdams nenogurst.
Tik krāns ir uz mačalku kārs.
Tā aukliņā, rūsgana, karājas stūrī
Un brīdi, pa brīdim tam uzsauc: ''Ko lūri!''
Bet galviņā tai pavasars.
Vien brīdis tam atmiņās kaist,
Kad tā viņu apņēma maigi, it visu...
Tik mīļi, ka šķidrums, kas viņā, sāk trīsu...
Un viņš to steidz mačalkā laist.
Tad mačalku svaigu, kā rīts,
Uz āķīša, stūrī kāds pakāra maigi
Un sārti, uz brīdi, tai rūsganie vaigi,
Bet krānam vien ātrāk sit sirds.
Ko darīt, tam uzdevums tāds,
Būt vietā, spīdēt un ilgas tai sūtīt,
Un gaidīt, lai atkal tā ūdenī iekrīt,
Kad taisīsies mazgāties kāds.
(29.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1283
Kopā:7371642
|
| |
| |
|
Autori
