|
|
|
|
|
|
|
| | Nav vārdu lūpās | | Ievietojis: parodija. | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nav vārdu uz lūpām man vairs,
Nekas vairs nav pietaupīts sirdī.
Kaut vakars tik vēls un tik kails,
Tava miesa vēl turpina tirdīt.
Manas smadzenes elpina kaisle,
Nav vārdu uz lūpām, ir domas.
Tu balsi man, mīļotā, raisi,
Kad idejas neizburtotas.
Grīdas it visur ir aukstas,
Būs siltāk pie otra zem segām,
Kur sildīsim plaukstu pie plaukstas,
Un degs tās, līdz uguni redzam.
Dārgā, vai sapņosim kopā,
Lai kopā vēl sapnī, to pašu?
Lai smaidi mums sejas vēl rotā
Un sirdi mums paver tik plašu.
Nav vārdu uz lūpām joprojām,
Bet smaids uz zobiem un lūpām.
Tu dusi uz manējām rokām,
Tu lido pa manējām jūtām. (31.10.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|