|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tāli mirkļi tuvās nojautās | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mums pietrūkst tikai tā, kas vēl nav bijis,
Kad nejaušības dzīves straumi griež,
Tāds pelēks lietus vēl nekad nav lijis,
Kas spētu ilgi melnā tumsā ciest.
Reiz katra bura pārtop sīkās skrandās,
Un katrs koks par melnu praulu top,
Kā ēnas gaisos zagtas mīlas blandās,
Un sirdis sniegā svešu zeltu rok.
Uz kraujas stāvot viegli bangās mesties,
Bet grūti soli upes palos spert,
Jo tukšām blāzmām patīk salnās plesties,
Un viltus maskām - jaunas sejas tvert.
Kaut reizēm nākas miglā ceļu meklēt
Un kraukļu spārnos atbalss vējus segt,
Ir vienmēr vieta mums, kur baltu sauli svinēt,
Un zibens spožs, ko silti krūtīs degt.
(12.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2317
Kopā:7009648
|
| |
| |
|
Autori
