|
|
|
|
|
|
|
| | Manai māmiņai | Autors - DARA
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Līst asara... Reizēm es raudu...
Ne jau gultiņā cieta man dusa.
Sirsniņa sāp. Atkal brauksi prom
un paliks vien cerība klusa...
Un paliks man cerība klusa.
Tikai nesaki,- mūsu dēļ tur!
Tev tikai mūs jāmīl un jāmīl,
un mīlestībā viss jānobur!
Un visus mūs kopā jāsatur-
maziņos, vecos... Asaras žūs,
kad teiksi: "Mājās būšu jau rīt
un nebraukšu prom mūžu mūžos."
Tev jāzin- es niķojos, raudu,
vien vārdos to neprotu pateikt-
mani mīl saulīte, mēnestiņš,
bet, māmiņ, es ilgojos Tevis...
man vajag vien Tevi satikt... (13.11.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1066
Kopā:6415376
|
|
|
|