|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Arlekīns | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā āksts svešā lugā
Viņš, grabuļiem zvanot,
Steidz dziedāt un muldēt.
Un smaidošās sejās
Tam izmaksā algu,
Sirds bankā ko guldīt.
Tam smiekli uz lūpām,
Sirds piebāzta smaidiem,
Bet naktī tas raudās.
Bez asarām sāļām,
Kas garo uz lūpām,
Tam netikt pie baudas.
Kad krāsainā maska
Ir nosviesta stūrī,
Tā skatās uz viņu.
Un smiedamies saka:
''Draugs smiesimies kopā!
Tu vari, es zinu...''
Viņš skatās uz masku,
Caur asaru lēcām
Un vaicā: ''Kā sanāk?''
Līdz saprot, ka smaidīt
Bez maskas, kā agrāk,
Vairs vienkārši nemāk.
(22.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1020
Kopā:6713838
|
| |
| |
|
Autori
