|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sirdslaiku sapņojot | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es laimi iezīmēšu atspulgā aiz zvaigznes,
Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs,
Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz
Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties.
Es prieku ierakstīšu liedagā pie jūras,
Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg,
Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt
Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg.
Plauks rīts kā varavīksnē iekrāsojies lietus,
Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies,
Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem,
Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties.
* Kad sapņu istabas slēdz cieši durvis ciet,
Lai sapņi kaili lietū neaizskrien,
Ļauj rasas pēdām šodien projām iet
Tie mirkļiem pelēkiem, kas reizēm jāsatiek
(24.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1847
Kopā:6422620
|
| |
| |
|
Autori
