|
|
 |
|
|
|
|
| | Atsien | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atsien laivu no krasta
Pirms tā sapuvis vraks.
Sašūpo rāmo upi –
Drīz viņa aizaugt sāks.
Melnos debesu griestos
Spuldzes blāvojot gārdz:
„Mēs taču bijām reiz zvaigznes,
Kur ierakstīts bērnības vārds.”
Staro ļaunuma kvartāli,
Ķermeņi nedzīvi slīd.
Tikai Basteja milži
Cauri gadsimtiem spīd.
Varenās zaru rokās
Viss dievišķais dzīvības spars,
Bet apakšā punduru prieki
Un arī kāds dzejnieka gars.
Pumpurā salušam ziedam
Par mīlu kamene stāsta:
„Ak, formulas, teorēmas,
Kā varējāt aizmirst glāstu?” (25.11.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|