|
|
|
|
|
|
|
| | Caur mani, Dievs | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad brīžos drūmos, pelēkos,
Caur mani, Dievs, Tu, izstaro,
Es nelūdzu neko vairs sev,
Vien mīlu šo reiz atgriezt Tev !
Tā mīla, kura krūtīs trīc,
Ir projām bēgošs dzīves rīts.
Šo auksto baiļu pusnaktī
Kā spēt man viņu iepazīt?
Ar naktsputnu, kas tikpat slims,
Pa daļām skumjas dalīsim,
Līdz krastus kopā tilts reiz kļaus,
Uz kura apskauties būs ļauts.
Un apjukušos sildīs stars,
Un iemīlēts taps lieko bars,
Jo brīžos drūmos, pelēkos,
Caur mani Dievs tiem izstaro... (02.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1393
Kopā:6146549
|
|
|
|