|
|
 |
|
|
|
|
| | Caur mani, Dievs | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad brīžos drūmos, pelēkos,
Caur mani, Dievs, Tu, izstaro,
Es nelūdzu neko vairs sev,
Vien mīlu šo reiz atgriezt Tev !
Tā mīla, kura krūtīs trīc,
Ir projām bēgošs dzīves rīts.
Šo auksto baiļu pusnaktī
Kā spēt man viņu iepazīt?
Ar naktsputnu, kas tikpat slims,
Pa daļām skumjas dalīsim,
Līdz krastus kopā tilts reiz kļaus,
Uz kura apskauties būs ļauts.
Un apjukušos sildīs stars,
Un iemīlēts taps lieko bars,
Jo brīžos drūmos, pelēkos,
Caur mani Dievs tiem izstaro... (02.12.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1189
Kopā:6637469
|
|
|
|