|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Juutas! | Autors - R.2.R.S.
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā divas ūdens lāses saplūst vienā telpā,
Es gribu izjust, uztraukumu un neziņu tavā elpā,
Tad maigi noskūpstīt uz lūpām,
Un sajust siltumu no jūtām,
Vēlos glāstīt tavus matus,
Vērojot saules izzūdoshos skatus,
Piekljauties Tev cieši klāt,
Bet tikai tik tuvu,
Lai sajustu Tavu smaržu,
Kas kā spēcīgs aputeksnējušas puķes zieds,
Apreibina,un dod medus saldo garšu,
Bez vārdiem un bez skaņām,
Tik domām dziļām jūtām,
Kur jautājumiem sķiet nav vietas,
Un atbildes ir liekas...
Tik pieskāriens to vēlmes,
Kā skaistā sapnī jūtu spēles,
To vēlies Tu,
Bez lūgšanas kas ir uz mēles,
Ar domu spēku,sķiet ka es to spētu
(26.11.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1257
Kopā:6717974
|
| |
| |
|
Autori
