Pats savām rokām viņš stellēja bildi,
Meklēja fragmentus, kopā tos lika.
Paraugu krāšņo viņš pētīja ilgi.
Sentiments tajā tik mīlīgs tam šķita.
Puika šo puzzli reiz atrada gružos,
Apjoztu lenti, kā dāvanu skaistu.
Kastītē trūkstošos fragmentus dažus,
Pirkstiņiem maziem, pats puišelis taisa.
Bildē bij' redzama ģimene jauka,
Sēžam pie galda, ar mielastu klātu.
Bērniņš aiz sajūsmas asaras slauka.
Viņš tikai sapnī var baudīt ko tādu.
Attēlā tēvam trūkst fragments ar roku.
Puika to piezīmē, glāzīti turam.
Mātei virs galvas pa vēzienam koku.
Dēlam uz sejas, pa sāpīgam punam.
Priecājas puika, ēd maizi no ķešas.
Šobrīd tas bērnam ir vienīgais mielasts.
Paēdis, aiziet no trepjtelpas svešās.
Steidzas tas atgriezties mājās - uz ielas.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
Autori
Atvērt smaidiņus
